Tradīcijas

         Pasaulē konkrēta ļaužu kopiena atzīmē, izkopj un nodot turpmākai paaudzei kultūras nemateriālo mantojumu- tradīcijas. Arī mūsu pirmsskolā ir tradīcijas, kuras no gada uz gadu tiek godinātas un nodotas nākamajām paaudzēm. Katra tradīcija bērniem vēsta par notiekošo apkārt un laika ritējumu.

Tradīcijas rudenī

1.septembris- Zinību dienā vecākās un sagatavošanas grupas bērniem radam īpašu noskaņojumu. Ciemos pie bērniem nāk pazīstami personāži no grāmatām, kuri iesaista visus jautrās un saistošās nodarbēs.

Miķeļdienu izstādes grupās. Miķelis saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Skolotājas sadarbībā ar bērnu vecākiem no rudens veltēm  veido dažādus darinājumus un noformē izstādes. 
 
Rudens svētkus svinam oktobra mēneša 3. un 4. nedēļā par godu rudens ražai. Svētkos ar dziesmām, tautas dziesmās, rotaļdejām un izdarībām tiek cildināta rudens raža un teikta pateicība dabai.

Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens un ziemas saulgriežiem. Ar Mārtiņiem mūsu pirmsskolā sākās kaladnieku, ķekatnieku, būdēļu gājiens. Mārtiņbērni  staigā no  telpas uz telpu, trokšņodami, dziedādami sev raksturīgas dziesmas. Telpās atrodošie ļaudis aicina kaladniekus iekšā un tos pavadot cienā ar gardumiem. Kaladniekiem vienmēr bija barvedis - budēļu tēvainis vai sieva, ķekatu tēvs vai sieva. Tas(tā) tad ņēmās pārbaudīt telpas tīrību, saimes locekļu zināšanas un čaklumu.

11. novembris - Lāčplēša dienai  veltam sportiskas aktivitātes, kurās iesaistām arī bērnu vecākus.

18. novembrim- Latvijas valsts pasludināšana dienai veltam svinīgo brīdi. Pasākumā  daudzinām Tēvzemes  skaistumu, bagātību un plašumu.

Tradīcijas ziemā

Adventes laiku iesākām ar pārdomu brīdi un iespēju labo darbu realizēšanu. Katrā grupā bērni biežāk teic labos vārdus otram bērnam, dara labus darbus, gan grupā, gan mājās, mācās sekot līdz savai uzvedībai utt. Tas ir gatavošanās un gaidīšanas laiks Ziemassvētkiem.

Ziemassvētki priecīgi svētki gan mazajām, gan lielajām sirsniņām. Svētkos godā tiek celta ziema. Tās krāšņums, baltums un āra ziemas prieki. Bērni vecākus iepriecina ar teatrāliem uzvedumiem, iesaista jautrās rotaļās, dāvina pašgatavotas dāvanas un arī paši gaida dāvanas no Ziemassvētku vecīša par labiem darbiem. 

Atvadīšanās no eglītes notiek janvāra 2. nedēļā. Katras grupas bērni, kā pateicību eglītei par tās daiļumu dāvā (iekar zaros) paštaisītas dāvanas, dzied dziesmas un iet rotaļdejās.

Meteņbērnu gājiens noslēdz mūsu pirmsskolā  kaladnieku, ķekatnieku, būdēļu gājienu pa grupām. Grupās tiek daudzināta ziemas aiziešana un pavasara gaidīšanas laiks.

Pelnu dienā sagatavošanas vecuma grupas jaunāko vecuma grupu bērniem rāda iestudētās pasaku izrādes. Jo Latgalē, Pelnu dienu pavadīja klusi un bija ierasts stāstīt pasakas. Visi ciema ļaudis salasījās un tad tik visi dzīvoja pasaku valstībā.

Tradīcijas pavasarī

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svinam par godu pavasara un saules atnākšanai. Bērni, dzied dziesmas, skaita tautasdziesmas, šūpojās šūpolēs, iet jautrās rotaļās un izdarībās, kuras ir saistītas ar krāsotu olu.

Mātes diena ir starptautiskie svētki. Mammām šajā dienā bērni veltī koncertu, teātra izrādi, dāvina ziedus un pašgatavotas dāvanas.

Izlaidums ir sagatvošanas grupas vecuma bērniem. Svētkos prieku izjūt bērni, vecāki un skolotāji. Tas ir atskaites punkts par iegutām zināšanām, prasmēm un iemaņām pirmsskolā. Tas ir turpmākam ceļam laba vēlējums.

Tradīcijas vasarā

Jāņi, kad visa pirmsskolas apkārtne ietērpta ozolu vainagos un zāļu pušķos. Meitenēm galvā pļavu ziedu vainadziņi un zēniem ozolu vainagi. Visi Jāņā bērni sanākuši kopā daudzināt Jāni, apdziedāt un aplīgot malu maliņas.