2.02.2017. Katram savu gaismas nesējiņu

Senajos laikos latviešiem istabās bija skalu gaisma. Kad dzīves apstākļi uzlabojās, tad radās ideja par sveču liešanu. Istabās skalu gaismu nomainīja sveces. Sveču gaismā garie ziemas vakari kļuva gaišāki. Svētkiem sveces lēja resnākas, lai tās ilgāk degtu.
     Sveču diena ir ziemas Māras diena.Tautā šo dienu vēl sauc dažādi: Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja Diena, Govju diena. Sveču diena ir ziemas vidus un tāpat kā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni.
     Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces, lai gaiši degtu. Par godu Sveču dienai mūsu senči februāri nosauca par Sveču mēnesi.
     Īss ieskats Sveču dienas norisē iestādes grupās.
    Grupas „Māriņa” bērnus skolotāja S. Ivanova iepazīstināja ar sveču daudzveidību, kādas vielas tiek izmantotas sveču gatavošanā, kur sveces izmanto ik dienā. Skolotāja bērniem parādīja kā notiek laimes liešana no svecēm. Tematiskās pēcpusdienas nobeigumā katrs bērns varēja izliet sev svecīti.

  
    Grupas „Mēnestiņš” skolotāja I. Škutāne aicināja vecākus kopā ar bērniem izgatavot svečturus. Tematiskās pēcpusdienas laikā tapa svečturi, kuriem tika izmantoti dažādi materiāli.

 

Informāciju sagatavoja;
vadītājas vietniece
Mudīte Ozola